izjāt
izjāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju darbības vārds; intransitīvs
izjāties darbības vārds; atgriezenisks
izjājiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzjāt no meža.
- Izjāt no meža.
- Izjāt klajumā.
- Izjāt cauri parkam.
- Jātnieki izjāja manēžā.
1.1.Jāšus doties (kur, kādā nolūkā).
PiemēriIzjāt līdz ezeram.
- Izjāt līdz ezeram.
- Izjāt apgaitā pa mežu.
1.2.transitīvs Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzjāt zirgus no aploka.
- Izjāt zirgus no aploka.