izstumt
izstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
izstumtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
PiemēriIzstumt motociklu no šķūņa.
1.1.Stumjot panākt, ka (kas) izvirzās, iznāk ārā.
PiemēriIzstumt nelūgto ciemiņu pa durvīm.
2.Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
PiemēriIzstumt no klases kolektīva.