izstumt
izstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu transitīvs, darbības vārds
izstumtība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
PiemēriIzstumt motociklu no šķūņa.
1.1.Stumjot panākt, ka (kas) izvirzās, iznāk ārā.
PiemēriIzstumt nelūgto ciemiņu pa durvīm.
2.Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
PiemēriIzstumt no klases kolektīva.