izsukāt
izsukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
izsukāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
PiemēriIzsukāt matus.
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriIzsukāt suni.
1.2.Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
PiemēriIzsukāt linus.
1.3.Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
PiemēriRūpīgi izsukāts celiņš.
2.Sukājot atbrīvot (no kā).
PiemēriIzsukāt blaugznas no matiem.