izsunīt sarunvaloda
izsunīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Izlamāt, izbārt.
PiemēriIzsunīt piedzērušos vīru.
- Izsunīt piedzērušos vīru.
- Mājās, mammuča izsunīta un ar karstu tēju sadzirdīta, Bille visu pēcpusdienu un vakaru gaidīja, vai nu nebūs slima, bet nekā.