izstumt
izstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
izstumtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
PiemēriIzstumt motociklu no šķūņa.
- Izstumt motociklu no šķūņa.
- Izstumt velosipēdu cauri kāpām.
1.1.Stumjot panākt, ka (kas) izvirzās, iznāk ārā.
PiemēriIzstumt nelūgto ciemiņu pa durvīm.
- Izstumt nelūgto ciemiņu pa durvīm.
2.Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
PiemēriIzstumt no klases kolektīva.
- Izstumt no klases kolektīva.
- Izstumt vietējos ražotājus no Latvijas tirgus.