Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizburāt
aizburāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizburāt tālu prom.