izvelties
izvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Veļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriĀboli izveļas no groza.
- Āboli izveļas no groza.
- Kartupeļi izvēlušies uz grīdas.
- Putnēns izvēlies no ligzdas.
1.1.Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
PiemēriBraucējs izveļas no mašīnas.
- Braucējs izveļas no mašīnas.
1.2.pārnestā nozīmē Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
PiemēriAtraidījuma vārdi pār lūpām izvēlās lēni, kā negribēti.
- Atraidījuma vārdi pār lūpām izvēlās lēni, kā negribēti.
2.Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
PiemēriTvaika mutulis izvēlās no lokomotīves.
- Tvaika mutulis izvēlās no lokomotīves.