izvēlīgs
izvēlīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izvēlīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izvēlība lietvārds; sieviešu dzimte
izvēlīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izvēloties izvirza īpašas prasības; tāds, kas ātri nevar izvēlēties.
PiemēriIzvēlīgs pircējs.
- Izvēlīgs pircējs.
- Būt izvēlīgai draugu ziņā.
- Izvēlīgs darba meklējumos.
1.1.Tāds, kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
PiemēriMazā Kristīne bija smalka un izvēlīga, noēda kūkas gabaliņam virsu..
- Mazā Kristīne bija smalka un izvēlīga, noēda kūkas gabaliņam virsu..
- Līnis ēdiena ziņā ir izvēlīgs.
1.2.Tāds (augs), kas labi aug, attīstās tikai īpašos apstākļos.
PiemēriAirene ir diezgan izvēlīga augsnes prasību ziņā.
- Airene ir diezgan izvēlīga augsnes prasību ziņā.