izvējot
izvējot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izvējoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Gaisa plūsmā izvēdināt (telpu, drēbes), izaukstēt (telpu).
PiemēriIstaba izvējota auksta.
1.1.intransitīvs Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
PiemēriVirtuve ātri izvējo.
2.Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
PiemēriIzvējot dūmus no virtuves.
2.1.Gaisa plūsmā, vējā izpūst.
PiemēriIzvējot siltumu.