izvelties
izvelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos darbības vārds; atgriezenisks
1.Veļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriĀboli izveļas no groza.
1.1.Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
PiemēriBraucējs izveļas no mašīnas.
1.2.pārnestā nozīmē Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
PiemēriAtraidījuma vārdi pār lūpām izvēlās lēni, kā negribēti.
2.Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
PiemēriTvaika mutulis izvēlās no lokomotīves.