izvirzīties
izvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNeuzkrītoši izvirzīties gaitenī.
1.1.Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
PiemēriZari kokam izvirzījušies uz visām pusēm.
2.formā: trešā persona Refl. → izvirzīt2; tikt izvirzītam.
PiemēriŠķūnīša siena izvirzījusies uz āru.
2.1.Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
PiemēriUz rietumiem izvirzījies krasts.
3.Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
PiemēriIzvirzīties darbā, mācībās.
4.formā: trešā persona Rasties (piem., par uzdevumu, problēmu).
PiemēriSapulcē izvirzījās jauni priekšlikumi.