izkuģot
izkuģot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
PiemēriIzkuģot no upes grīvas jūrā.
- Izkuģot no upes grīvas jūrā.
- Prāmis izkuģoja cauri jūras šaurumam.
1.1.transitīvs Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
PiemēriIzkuģot visas jūras.
- Izkuģot visas jūras.