aizaulekšot
aizaulekšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Aulekšojot aizvirzīties.
PiemēriAizaulekšot pa lielceļu.
1.1.pārnestā nozīmē Aizskriet (par cilvēku).
PiemēriSkolnieki sasvīduši pēc sporta stundas aizaulekšo uz nākamo stundu.
2.sarunvaloda Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
PiemēriPiesēžos pie klavierēm, un stundas aizaulekšo nemanot.