Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizšalkt
aizšalkt 3. pers. -šalc, pag. -šalca darbības vārds; intransitīvs
1.Ar šalkoņu aizvirzīties.
PiemēriAizšalc vēja brāzma.
1.1.pārnestā nozīmē Paiet (par laiku, laikposmu).
PiemēriAizšalkušas Dziesmu svētku dienas.