Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizlēkt
aizlēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu intransitīvs, darbības vārds
1.Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
PiemēriVarde aizlec pāri ceļam.
1.1.Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
PiemēriAizlēkt ar slēpēm 82 metrus tālu.