aizlēkt
aizlēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
PiemēriVarde aizlec pāri ceļam.
- Varde aizlec pāri ceļam.
- Zaķis aizlēca aiz krūma.
- Vārna aizlec prom.
1.1.Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
PiemēriAizlēkt ar slēpēm 82 metrus tālu.
- Aizlēkt ar slēpēm 82 metrus tālu.