izvirpuļot
izvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriLapas, smiltis izvirpuļo dārzā.
1.1.pārnestā nozīmē Virpuļojot izplūst, izplatīties.
PiemēriPutekļu mākonis izvirpuļo pa grīdu.
2.Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
PiemēriDejotāji izvirpuļo cauri zālei.