izvirpuļot
izvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriLapas, smiltis izvirpuļo dārzā.
- Lapas, smiltis izvirpuļo dārzā.
1.1.pārnestā nozīmē Virpuļojot izplūst, izplatīties.
PiemēriPutekļu mākonis izvirpuļo pa grīdu.
- Putekļu mākonis izvirpuļo pa grīdu.
2.Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
PiemēriDejotāji izvirpuļo cauri zālei.
- Dejotāji izvirpuļo cauri zālei.
- Bobslejists izvirpuļo pa trasi.