aizslaucīt
aizslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizslaucīt gružus no kāpnēm.
- Aizslaucīt gružus no kāpnēm.
- Aizslaucīt skaidas pie krāsns.
- pārnestā nozīmē Aizslaucīt pagātnes atmiņas.
2.Slaukot nolīdzināt.
PiemēriAizslaucīt pēdas.
- Aizslaucīt pēdas.