Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizritēt
aizritēt 3. pers. -rit, pag. -ritēja intransitīvs, darbības vārds
1.Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
PiemēriBumba aizrit pa laukumu.
2.Paiet (par laiku, laikposmu, norisi u. tml.).
PiemēriLaiks aizrit nemanot.