izdurt
izdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru transitīvs, darbības vārds
1.Durot izveidot.
PiemēriIzdurt ādas jostā caurumu.
1.1.Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzdurt adatu cauri audumam.
2.Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
PiemēriIzdurt aci.