izspurgt
izspurgt -spurdzu, -spurdz, -spurdz, pag. -spurdzu darbības vārds; intransitīvs
1.Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
PiemēriNo ciņa izspurdz cīrulis.
2.Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
PiemēriMeitenes izspurdz pa durvīm.