izstādīt
izstādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
PiemēriIzstādīt dēstus dārzā.
- Izstādīt dēstus dārzā.
- Izstādīt tomātus.
1.1.Stādot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzstādīt visus kartupeļus.
- Izstādīt visus kartupeļus.
2.Izvietot (ko) publiskai apskatei.
PiemēriIzstādīt apskatei gleznas.
- Izstādīt apskatei gleznas.
- Izstādīt tērpus muzejā.