izstaipīt
izstaipīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Kustinot izvingrināt, vairākkārt izstiept (ķermeni, tā daļas).
PiemēriIzstaipīt kājas.
- Izstaipīt kājas.
- Izstaipīt notirpušos locekļus.
Stabili vārdu savienojumiIzstaipīt kaulus.
- Izstaipīt kaulus — izstaipīt locekļus.
2.Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
PiemēriIzstaipīt adījumu.
- Izstaipīt adījumu.
2.1.Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
PiemēriIzstaipīta bikšu gumija.
- Izstaipīta bikšu gumija.
2.2.Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
PiemēriIzstaipītas kabatas.
- Izstaipītas kabatas.
- Rokas izstaipījis čemodāna svars.
3.Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
PiemēriTualetes papīrs izstaipīts pa visu māju.
- Tualetes papīrs izstaipīts pa visu māju.
- Pāri ielai krustu šķērsu izstaipīta norobežojošā lente.