izstaigāt
izstaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
PiemēriIzstaigāt visus muzejus.
- Izstaigāt visus muzejus.
- Izstaigāt mežu krustām šķērsām.
1.1.Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
PiemēriIzstaigāt šaurās ieliņas no viena gala līdz otram.
- Izstaigāt šaurās ieliņas no viena gala līdz otram.
- Izstaigāt tālus ceļus.
- Izstaigāt vecās bērnības takas.
2.intransitīvs Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
PiemēriGrūti izstaigāt tik tālu.
- Grūti izstaigāt tik tālu.
2.1.Staigājot iziet cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzstaigāt cauri pilsētai.
- Izstaigāt cauri pilsētai.
3.Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
PiemēriIzstaigāt tīrumu.
- Izstaigāt tīrumu.
- Izstaigāt zālāju apstādījumos.
3.1.Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
PiemēriIzstaigāt taciņu cauri tīrumam, mežam.
- Izstaigāt taciņu cauri tīrumam, mežam.
4.Pārciest (slimību), neguļot gultā.
PiemēriIzstaigāt gripu.
- Izstaigāt gripu.