aizvilkties
aizvilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos darbības vārds; atgriezenisks
1.sarunvaloda Lēnā gaitā aiziet.
PiemēriAizvilkties uz darbu.
- Aizvilkties uz darbu.
- Aizvilkties smagiem soļiem pa dubļaino ceļu.
- Slimnieks ar grūtībām aizvilkās līdz gultai.
1.1.Lēnām aizvirzīties.
PiemēriSmagi rūkdams, aizvelkas pārpildītais autobuss.
- Smagi rūkdams, aizvelkas pārpildītais autobuss.
2.formā: trešā persona Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
PiemēriSaulei aizvelkas priekšā mākoņi.
- Saulei aizvelkas priekšā mākoņi.
- Skatuvei priekšā aizvelkas aizkars.
3.formā: trešā persona Pamazām pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
PiemēriPutenī aizvelkas ceļi.
- Putenī aizvelkas ceļi.
- Logs aizvilcies ar leduspuķēm.
3.1.Aizdarīties, sakļauties.
PiemēriRēta ar laiku aizvilksies.
- Rēta ar laiku aizvilksies.
4.Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
PiemēriBērns kliedza aizvilkdamies.
- Bērns kliedza aizvilkdamies.
- Brigita brēca tik ilgi, kamēr balss pavisam aizvilkās un sāka gārguļot.