sacelt
sacelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu transitīvs, darbības vārds
1.Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
PiemēriSacelt maisus vezumā.
1.1.Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
PiemēriSacelt apkakli.
1.2.Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriSacelt rokas virs galvas.
2.Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriBijušajās ganībās saceltas privātmājas.
2.1.Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriVieta, kur sacelt teltis.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
PiemēriBraucošās mašīnas saceļ putekļu mākoni.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls, sīks) virzās uz augšu.
PiemēriSacelt putekļus.
4.Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., troksnis).
PiemēriSacelt briesmīgu troksni.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
PiemēriSacelt traci.
4.2.pārnestā nozīmē Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriMeitene saceļ nemieru viņa dvēselē.
5.Paaugstināt (piem., maksu), parasti ievērojami.
PiemēriNeļaut bezjēdzīgi sacelt cenas.
6.sarunvaloda Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
PiemēriSacelt savējos amatos.
Stabili vārdu savienojumiSacelt kājās. Sacelt seksti. Sacelt spuras.