sabužināt
sabužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
PiemēriSabužināt dēla matu ērkuli.
- Sabužināt dēla matu ērkuli.
- Putns ar knābi sabužina savas spalvas.
- Saķemmēt vēja sabužinātos matus.
1.1.Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
PiemēriSabužināt mazos kaķēnus.
- Sabužināt mazos kaķēnus.
- Vectēvs paņem mazdēlu klēpī un sabužina.
2.Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
PiemēriSabužināt spilvenu.
- Sabužināt spilvenu.
- Sabužināt guļammaisu.