saburzīt
saburzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
saburzīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
PiemēriSaburzīt saujā papīra lapu.
1.1.Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds.
PiemēriSēžot saburzīt žaketi.
1.2. Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
PiemēriIznāk divi saburzīti vīrieši.