Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izkūleņot
izkūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo groza izkūleņoja kaķēns.