aizlaist
aizlaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu transitīvs, darbības vārds
1.Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
PiemēriAizlaist bērnus uz skolu.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist tautās.
1.1.sarunvaloda, intransitīvs Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizlaist pa ceļu tā, ka nokūp vien.
2.Aizmest; aizvirzīt.
PiemēriAizlaist bumbu garām grozam.
2.2.Ātri, bezrūpīgi izdot, iztērēt.
PiemēriAizlaist visu nopelnīto naudu.
2.3.Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.).
PiemēriAizlaist garām izdevību.
3.Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
PiemēriAizlaist aizkarus logam priekšā.
4.Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
PiemēriAizlaista zeme.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist zemi atmatā.
4.1.Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
PiemēriAizlaist savu uzņēmumu.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist bojā. Aizlaist postā.
5.Pārstāt slaukt (pirms atnešanās).
PiemēriAizlaist ciet govi.
Stabili vārdu savienojumiAizlaist gar degunu. Aizlaist pa vējam. Aizlaist vējā.