izplūst
izplūst -plūstu, -plūsti, -plūst, pag. -plūdu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriPazemes avots izplūst virspusē.
1.1.Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo mašīnas izplūst skaļa mūzika.
2.formā: trešā persona Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
PiemēriNafta izplūst jūrā.
2.1.Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
PiemēriPilsētas torņi izplūst miglā.
2.2.Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
PiemēriNeizplūst garākos stāstos par sevi.
3.Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
PiemēriSieviete sāk izplūst miesās.
4.Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
PiemēriIzplūst dusmās, vaimanās.
Stabili vārdu savienojumiIzplūst asarās. Izplūst smaidā.
4.1.Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
PiemēriSāpes izplūst pa visu ķermeni.