aizvirzīties
aizvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzoties (noteiktā virzienā) pārvietoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, kam priekšā).
PiemēriAizvirzīties cauri ļaužu pūlim līdz tribīnei.
- Aizvirzīties cauri ļaužu pūlim līdz tribīnei.
- Ledusgabali blīvēdamies aizvirzās pa straumi.
- Mākonis aizvirzījies saulei priekšā.
1.1.formā: trešā persona Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
PiemēriCeļš tālāk aizvirzās gar mežmalu.
- Ceļš tālāk aizvirzās gar mežmalu.
2.Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
PiemēriSarunas aizvirzījās uz jaunākās modes tendencēm.
- Sarunas aizvirzījās uz jaunākās modes tendencēm.