Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izart
izart -aru, -ar, -ar, pag. -aru darbības vārds; transitīvs
izarties darbības vārds; atgriezenisks
izarums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Arot izveidot.
PiemēriIzartajās vagās stādīt kartupeļus.
1.1.Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
PiemēriIzartā zeme saulē žuva.
1.2.Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
PiemēriTalcinieki lasīja izartos kartupeļus.
1.3.Arot likvidēt, iznīcināt.
PiemēriIzsalušie rudzi tika izarti.