izārdīt
izārdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
PiemēriIzārdīt svārkus, uzadīto cimdu.
2.Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
PiemēriIzārdīt sienu, sapļautās zāles vālus.
2.1.Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
PiemēriIzārdīt malkas grēdu, zaru kaudzi.
3.Izpostīt, sadragāt.
PiemēriIzārdīt ģimeni.