Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vēders
vēders [vȩ̂dȩ̀rs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
PiemēriLiels vēders.
  • Liels vēders.
  • Sāp vēders.
  • Zivs vēders ir uzpūsts.
  • Vēders kā bumba.
  • Vēdera muskuļi.
  • Jēra vēdera tauki.
  • Problēmas ar vēdera izeju.
  • Korsete neļauj izgāzt vēderu.
  • Izstiepos un ierāvu vēderu.
  • Putns ar baltu vēderu.
  • Mīlestība iet caur vēderu.
Stabili vārdu savienojumiAlus vēders. Caurs vēders. Cieta vēdera izeja.
1.1.Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
PiemēriVēža vēders.
  • Vēža vēders.
  • Lapsenes vēders.
  • Ērces vēders.
2.Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
PiemēriNo krūzes vēdera apakšas izveido plakanu osu.
  • No krūzes vēdera apakšas izveido plakanu osu.