vedināt
vedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
PiemēriVedināt ciemiņus istabā.
- Vedināt ciemiņus istabā.
2.Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
PiemēriVedināt rīkot pretošanās akcijas.
- Vedināt rīkot pretošanās akcijas.
- Vedināt novilkt virsdrēbes.
- Filma vedina domāt par vēsturi.
- Preces izskats vedina to nopirkt.
- Žurnāla numurs vedina uz vasaras atpūtu.