aizšļākt
aizšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu darbības vārds
aizšļākties darbības vārds; atgriezenisks
1.transitīvs Šļācot aizvirzīt.
PiemēriAizšļākt ūdeni pāri zālājam.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Šļācoties aizvirzīties, aizplūst.
PiemēriViļņi aizšļāc pāri piekrastes akmeņiem.