Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizšļūkt
aizšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūca darbības vārds; intransitīvs
Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
PiemēriAizšļūkt ar slēpēm pa meža taku.