attaisnot
attaisnot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
attaisnojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
PiemēriAttaisnot tiesājamo un atbrīvot tiesas zālē.
2.Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
PiemēriAttaisnot kāda rīcību.
3.Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
PiemēriAttaisnot savu labo slavu.