izņemt
izņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩm], pag. -ņēmu darbības vārds; transitīvs
1.Ņemot izvirzīt (no kurienes).
PiemēriIzņemt naudas maku no somas.
1.1.Saņemt īpašumā, lietošanā.
PiemēriIzņemt naudu no bankomāta.
1.2.Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
PiemēriIzņemt mēteli no ķīmiskās tīrītavas.
2.Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
PiemēriIzņemt bērnu no bērnudārza.
2.1.Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
PiemēriIzņemt durvis.
Stabili vārdu savienojumiIzņemt traipu.
2.2.Panākt, ka nav vairs lietošanā.
PiemēriZāles izņemtas no tirgus.
Stabili vārdu savienojumiIzņemt no apgrozības.
3.Atdalīt (ko) no organisma.
PiemēriIzņemt nieri.
3.1.Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
PiemēriIzņemt dažus citātus.
4.Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu); pakāpeniski apgūt (mācību vielu).
PiemēriLīdz pavasarim desmitās klases mācību viela jau bija izņemta.
Stabili vārdu savienojumiIzņemt grožus no rokām. Izņemt vārdus no mutes.