Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izslaucīt
izslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Slaukot iztīrīt (piem., grīdu, telpu).
PiemēriIzslaucīt istabu.
  • Izslaucīt istabu.
  • Izslaucīt gaiteni ar slotu.
1.1.Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzslaucīt gružus no istabas.
  • Izslaucīt gružus no istabas.
  • Izslaucīt pelnus no krāsns.
2.Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
PiemēriIzslaucīt lampas kupolu.
  • Izslaucīt lampas kupolu.
  • Izslaucīt brilles.
2.1.Slaukot padarīt sausu (piem., acis, matus).
PiemēriIzslaucīt saraudātās acis ar lakatiņa stūri.
  • Izslaucīt saraudātās acis ar lakatiņa stūri.
2.2.Noslaucīt, nosusināt.
PiemēriIzslaucīt asaras no acīm.
  • Izslaucīt asaras no acīm.
Stabili vārdu savienojumiKā (ar slotu) izslaucīts.