Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizdunēt
aizdunēt 3. pers. -dun, pag. -dunēja intransitīvs, darbības vārds
1.Dunot aizvirzīties.
PiemēriAizdun smagi soļi.
1.1.Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
PiemēriCits pēc cita aizdun vilcieni.