aizdūkt
aizdūkt 3. pers. -dūc, pag. -dūca darbības vārds; intransitīvs
1.Dūcot aizvirzīties.
PiemēriGar ausīm aizdūc kamene.
- Gar ausīm aizdūc kamene.
1.1.Ar dūcošu troksni aizbraukt.
PiemēriKlusi aizdūc trolejbuss.
- Klusi aizdūc trolejbuss.