Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizdunēt
3. pers. -dun, pag. -dunēja darbības vārds; intransitīvs
1.Dunot aizvirzīties.
PiemēriAizdun smagi soļi.
1.1.Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
PiemēriCits pēc cita aizdun vilcieni.