Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbeicēt
izbeicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
PiemēriIzbeicēt kaklu.