Paplašinātā meklēšana
Meklējam mirt.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (59):
- miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
- oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
- dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- sprāgt mirt (par cilvēkiem).
- labu galu neņemt mirt traģiskā nāvē.
- nelabu galu ņemt mirt traģiskā nāvē.
- krist mirt, nobeigties (par daudziem).
- beigt mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
- laist dzīvību ārā mirt.
- slēgt acis uz mūžu mirt.
- slēgt acis uz mūžību mirt.
- šķirties mirt.
- izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- aiziet citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- doties citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- būt citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
- nomirt (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
- iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
- iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- paņemt līdzi kapā nomirt, neizpaužot kādas zināšanas u. tml.
- aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- atstiept kājas nomirt, nobeigties.
- atstiept pēdas nomirt, nobeigties.
- notirināt kājas nomirt; nobeigties.
- aizvērt acis uz mūžu nomirt.
- iemigt mūža miegā nomirt.
- izlaist garu nomirt.
- līst kapā nomirt.
- nolikt karoti nomirt.
- atdot galus nomirt.
- atvadīties no dzīves nomirt.
- stāties Dieva priekšā nomirt.
- aiziet no dzīves nomirt.
- aiziet mūžībā nomirt.
- aiziet kapā nomirt.
- aiziet pie tēviem nomirt.
- aiziet pie senčiem nomirt.
- aizslēgt acis uz mūžu nomirt.
- nolikt ķelli nomirt.
- aiziet aizsaulē nomirt.
- aiziet Nomirt.
- aizmigt Nomirt.
- aiziet no šīs pasaules Nomirt.
- nobeigties Nomirt.
- nosprāgt Nomirt.
- izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
- miršana Process --> mirt.
- nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
Atrasts piemēros (32):
- ap- Apmirt.
- mirte Audzēt istabā mirti.
- pamirt Balss aiz muguras lika meitenei pamirt.
- ecēt Dod, dieviņ, tā nomirt, Kā nomira tēvs, māmiņa! Tēvs nomira ecēdams, Māte – maizi mīcīdama.
- iz- Izmirt, izdzīvot, izsalt.
- terciārs Krīta perioda beigās un it īpaši terciāra laikā klases pārstāvji sāka izmirt.
- kapmirte Mazā kapmirte.
- mirt mirt dabiskā nāvē.
- moceklis mirt mocekļa nāvē.
- nedabisks mirt nedabiskā nāvē.
- mirt mirt no sirds mazspējas.
- mirt mirt pēc ilgstošas slimības.
- mirt mirt sirmā vecumā.
- nāve mirt traģiskā nāvē.
- vardarbīgs mirt vardarbīgā nāvē.
- vecums Nomirt aiz vecuma.
- nomirt Nomirt dabiskā nāvē.
- dilonis Nomirt no diloņa.
- nomirt Nomirt no sirdslēkmes.
- sirdslēkme Nomirt no sirdslēkmes.
- sirdstrieka Nomirt no sirdstriekas.
- trieka Nomirt no triekas.
- nomirt Nomirt slimnīcā.
- pamirt Pamirt aiz laimes.
- pamirt Pamirt bailēs.
- bailes Pamirt, sastingt bailēs.
- mirte Parastā mirte.
- purvmirte Purvmirtes ēteriskā eļļa.
- purvmirte Purvmirtes ziedpumpuri.
- zeltene Senāk katras zeltenes lepnums bija kupla mirte uz loga.
- slacināt Slacināt mirti.
- pusrads Uzzinājuši par mirtas tantes lielo laimestu, sarodas radi, pusradi un radu radi.
mirt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV