moceklis
moceklis [muõceklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
mocekle [muõcekle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
PiemēriKoncentrācijas nometnes mocekļi.
1.1.joma: reliģija Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
PiemēriSvētā mocekļa piemiņas vieta.