mocīties
mocīties [muõcîtiês] mokos, mokies, mokās, pag. mocījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
PiemēriMocīties sāpēs.
1.1.Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
PiemēriMocīties sirdsapziņas pārmetumos.
1.2.Pieredzēt lielas grūtības; ļoti pūlēties.
PiemēriMocīties, dzīvojot divās šaurās istabiņās.