mocīties
mocīties [muõcîtiês] mokos, mokies, mokās, pag. mocījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
PiemēriMocīties sāpēs.
- Mocīties sāpēs.
- Mocīties ar lielām galvassāpēm.
- Slimnieks ilgi mocījās, kamēr aizmiga.
- pārnestā nozīmē Kurš aizbēris ir mūsu tīrās akas, ka tauta, mocīdamās slāpēs, mirst?
1.1.Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
PiemēriMocīties sirdsapziņas pārmetumos.
- Mocīties sirdsapziņas pārmetumos.
- Mocīties šaubās un neziņā.
- Mocīties ar mazvērtības kompleksiem.
1.2.Pieredzēt lielas grūtības; ļoti pūlēties.
PiemēriMocīties, dzīvojot divās šaurās istabiņās.
- Mocīties, dzīvojot divās šaurās istabiņās.
- Mocīties ar dažādām problēmām.
- Mocīties smagā darbā.
- Viņi ilgi mocījās, kamēr dabūja durvis vaļā.