moceklis
moceklis [muõceklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
mocekle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
PiemēriKoncentrācijas nometnes mocekļi.
1.1.joma: reliģija Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
PiemēriSvētā mocekļa piemiņas vieta.