vecums
vecums [vȩcùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
PiemēriVecuma nespēks.
- Vecuma nespēks.
Stabili vārdu savienojumiCienījams vecums. Godājams vecums. Sirms vecums.
- Cienījams vecums — saka par lielu gadu skaitu.
- Godājams vecums — saka par lielu gadu skaitu (cilvēkam).
- Sirms vecums — ļoti liels vecums.
1.1.Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
2.Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
PiemēriCik tu esi veca?
- Cik tu esi veca?
- Bez vecuma ierobežojuma.
- Noteikt ozola vecumu.
- Apdrošināmās automašīnas vecuma ierobežojumi.
2.1.kopā ar: apzīmētājs Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
PiemēriPensijas vecums.
- Pensijas vecums.
Stabili vārdu savienojumiĢeoloģiskais vecums. Pārejas vecums.
- Ģeoloģiskais vecums — laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- Pārejas vecums — cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- Pirmsskolas vecums — bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
- Skolas vecums — vecums aptuveni no 7 līdz 18 gadiem.
2.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
Piemēri116 gadu vecumā miris pasaulē vecākais cilvēks.
- 116 gadu vecumā miris pasaulē vecākais cilvēks.
3.Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
PiemēriNomirt aiz vecuma.
- Nomirt aiz vecuma.
- Mēs nevaram izvairīties no vecuma.
Stabili vārdu savienojumiMetuzāla vecums. Vecuma galā. Vecuma kārpas.
- Metuzāla vecums idioma — ļoti ilgs mūžs, liels vecums.
- Vecuma galā — vecumā.
- Vecuma kārpas — tumši pacēlumi ādā, kas veidojas vecākiem cilvēkiem.