bailes
bailes dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
PiemēriPaniskas bailes.
- Paniskas bailes.
- Viņu sagrābj, pārņem bailes.
- Pārvarēt bailes.
- Pamirt, sastingt bailēs.
- Bailēs iekliegties.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot vienās bailēs. Iedzīt bailes.
- Dzīvot vienās bailēs — pastāvīgi izjust bailes.
- Iedzīt bailes — sarunvaloda radīt, iedvest bailes.
- Nāves bailes sarunvaloda — 1. Ļoti lielas bailes.2. Bailes no nāves.
2.Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
PiemēriBailes par bērna veselību.
- Bailes par bērna veselību.
3.Neērtības, nedrošības sajūta, kauns.
PiemēriBailes lūgt padomu.
- Bailes lūgt padomu.